With love from Latvia...

The Latvian Independence Day was yesterday, November 18th. My Latvia now is 96 years old. We went to military parade, I saw the fireworks and heard our president’s speech in front of monument of Freedom and of course, what would be the day without real Latvian food and beer. But story is not about that… I read interview with our Minster of Foreign Affairs on Latvian’s magazine. He is cool. I had always liked him. After I read interview, I started to think…

Yesterday was the very first time, I realized, I like our National anthem. Usually anthems of other countries (Italy, USA, Germany) seemed more cheerful, nicer or just better. But yesterday it wasn't like that. Our anthem is so beautiful, maybe it’s just because I heard it 3 times and on previous day before a hockey game. Or I just realize how much I love Latvia.Yesterday, all the events, people, food, emotions made me so happy. I have traveled, I have lived abroad, I have seen beautiful places, I am planning my vacation to Spain. But my country is Latvia. There is no place like home. Come visit me, I will show you how lovely is Latvia.

On Facebook, I saw the picture, which clarifies everything.  

Copyright to Peteris Grebis

Kā būtu....ja būtu...

Šķirstot internetā darba piedāvājumus, aizdomājos kā būtu, ja es jau pamatskolā un vidusskolā būtu mācījusies krievu valodu, tad droši vien mana dzīve šajā brīdī būtu vienkāršāka. Kā būtu, ja es būtu izvēlējusies studēt eksaktās zinātnes, tad droši vien ar darba meklējumiem būtu vieglāk. Bet tad, ja es būtu mācījusies krievu valodu, nebūtu mācījusies vācu valodu, ja es studēt eksaktās zinātnes, tad nebūtu aizgājusi studēt uz Valmieru, ja es nestudētu Valmierā un vidusskolā būtu mācījusies krievu valodu, es noteiktu nebūtu pavadījusi sešus mēnešus apmaiņas studijās Vācijā, ja es nebūtu studējusi Vācijā, tad arī prakse Briselē man nebūtu bijusi. Ja es studētu eksaktās zinātnes, tad pie laba darba būtu tikt vieglāk un es nebūtu aizbraukusi brīvprātīgajā darbā uz Bulgāriju, ja es nebūtu bijusi brīvprātīgajā darbā, tad es nebūtu sapratusi cik skaista ir dzīve un cik maz vajag laimei. Ja es būtu mācījusies krievu valodu skolā un izvēlējusies studēt eksaktās zinātnes es nebūtu apbraukājusi pusi Eiropas, es nebūtu satikusi tos cilvēkus, bez kuriem es nespēju iedomāties savu dzīvi, es nebūtu piepildījusi vienu no maniem sapņiem redzēt Foo Fighters dzīvajā. Ja Kurts Kobeins būtu dzīvs, tad Foo Fighters nemaz nebūtu. Bieži domāju, kā būtu, ja būtu, bet labāk domāt, kā būtu, ja nebūtu.

2013 TOP 10

1. Eiropas Brīvprātīgais darbs Bulgārijā. Albena, Plovdiva un viss pārējais. 

1. EVS. Albena, Plovdiv and everything around it 

2. Brauciens uz Gruziju. Apciemoju Līvu, kura tur bija labais cilvēks un veica brīvprātīgo darbu. Kāpšana kalnos kopā ar mūkiem, aprunāšanās ar kokiem un, protams, Gruzijas vīns 4 pēcpusdienā, lai pilsēta labāk apskatās. Paldies, Līva! 

2.Trip to Georgia. I went to visit my friend Līva, who was doing a good job there. She was EVS volunteer. I hike in Mountains together with monks, talked with trees and of course drink a lot of Georgian wine, especially at 4 in the afternoon to have a better sightseeing. Thank you, Līva!

3. Seminārs par cilvēktiesībām Druškinikos, Lietuvā. Nedēļu jautrā kompānijā runājām par nopietnām lietām..pilsētā, kura domāta ģimenēm topošie žurnālisti no dažādām Eiropas valstīm centās atrast bāru, kur iedzert alu. 

3. The Young Journalist project in Druskininkai, Lithuania. Project about Human Rights. One week with amazing people we talked about serious things in town for families, where we tried to find a place where to drink a beer.

4. Apmaldīšanās Stambulas autoostā. To var dabūt gatavu tikai divi meičuki no Baltijas. Tagad es zinu, kā izskatās vieta kur guļ autobusi. 

4. Getting lost in Istanbul’s bus station. Yes, two girls from Baltic’s can do everything. Now I know where buses sleep.

5.Februārī ar Lauru un Madaru atcerējāmies bērnību. Uzcēlām sniegavīru ģimeni. Nopirkām maisiņus TOPā pa pieciem santīmiem un laidāmies lejā pa kalnu.

5.With my friends (Laura and Madara) remembering childhood in February. We built snowman family. Bought plastic shopping bags for sliding down from the hill. 

6. Pirmais Eiropas čempionāta rallija posma Latvijā apmeklējums. Kopā ar brālēniem, viņu draugiem un krusttēvu divas dienas salām un skatījāmies kā braukā mašīnītes. To, cik ļoti nejutu kāju pirkstus vēl tagad atceros.

6.First European Rally Championship in Latvia. Together with my cousins, their friends and godfather freezing and watching how cars were driving. I still remember how fucking cold it was. 

7. Cukurballe. Bez komentāriem. / Suggarball. (Valentine's day ball in my University) No comments.

8. Brauciens pie Jāņa uz Maķedoniju un kopīgā stopēšanu uz Kosovu. Paldies, Jāni! Bija super! 

8. Trip to Macedonia to visit my friend Jānis. We hitchhiked together to Kosovo. Thank you, Jānis. It was nice.

9. Dzīvošana kalnos astoņas dienas. Mugursoma uz pleciem, 8h pārgājiens vienā dienā. Un uzmanīšanās no lāčiem.

9. Living in the mountains for 8 days. Backpack, 8 hours walking in one day and to be aware from bears.

10. Piedalīšanās arheoloģiskos izrakumos. / Taking part in excavations.

Nedēļa pirms aizbraukšanas

Nu ko, vairs 4 dienas palikušas. Protams, jo tuvāk nāk beigas jo vairāk jāpaspēj izdarīt. Biju taisīt rakiju. Bija man latviešu/ poļu / bulgāru nacionālais vakars. Jeb citiem vārdiem oficiālā atvadu ballīte. Elīna atbrauca ciemos, lai palīdzētu sacept pīrāgus, ķiploku grauzdiņus un sataisīt rupjmaizes kārtojumu. Izdevās viss lieliski, spānis Fernando pat teica, ka esmu nopelnījusi vienu tūristu Latvijai vairāk, ēdiens garšīgs un mana prezentācija ar patika. Visvairāk cilvēki bija sajūsmā par video no dziesmu svētkiem, kur izpilda dziesmu „Dziesma ar ko tu sācies”. Piektdienā ar Elīnu stopējām ciemos pie Lauras uz Karlovo, lai sestdienā visas kopīgi dotos uz Sofiju. Bet pašā piektdienas vakara plāni mainījās. Un sestdienas rītā devāmies uz Kaznalak, lai satiktu pārējos brīvprātīgos un censtos nokļūt uz komunistiskās partijas galveno štābu. Kas starpcitu ir atzīts kā par vienu no skaistākajām pamestākajākām vietām pasaulē. No Kazanlak tie ir aptuveni 27km, un tas atrodas 1441m augstumā. Tā kā kopā bijām 8 cilvēki mums vajadzēja 2 takšus. Ar taksistiem sarunājām, ka maksāsim viņiem 40 levas (aptuveni  15 lati) uzvedīs mūs augšā, stundu pagaidīs un novedīs lejā. Nu ko sadalāmies četri un četri un laižam. Jo augstāk brauc, jo skats paliek arvien miglaināks...

Līdz tiekam līdz ēkai un saprotam, ka neko redzēt nevar...jo viss ir mākoņos...

atradām caurumu pa kuru ielīst iekšā

 Jā, ēka iespaidīga..ļooti iespaidīga.

Vakarā stopējam atpakaļ uz Karlovo un tad beidzot pienāca Svētdienas rīts un devāmies uz Sofiju. Galvenais iemesls mūsu Džordža izstādes atklāšana. EVS brīvprātīgais izveidoja personīgo projektu – fotoizstāde ar tematu EVS no cita skata punkta. Bildes skaistas. Priecājos visu laiku.

Un kā gadījās, ka ne, Sofijā ir ziema, no rīta ejot uz vilcienu bija diezgan sasnidzis.

Visdrūmākais visā šajā pasākuma bija tas, ka bija jau jaatvadās no cilvēkiem. Mums ar Lauru viens vilciens..tikai viņai pietura pēc 2h un 40 min brauciena man pēc 5h brauciena. Paspēju pieraudāt vilcienu. Man lidojums otrdien, domāju  pa taisno braukt no Slivenas un Sofijas lidostu. Bet mani dārgie draugi neatvadījās no manis, lai es pa taisno nebrauku uz lidostu, bet gan pirmdienā pie viņiem uz Sofiju un tad otrdienu uz lidostu. Spīdzinātāji. Man bail no otrdienas. Jā, es gribu mājās, bet, jā, ir ļoti skumji atvadīties no cilvēkiem, sevišķi, ja 6 mēnešus viņi ir bijuši mani draugi un ģimene.  

A, ko Tu iemācījies?

Vairs tikai 3 nedēļas palikušas, un jo tuvāk nāk 3.decembris, jo ātrāk tas laiks skrien. Vēl tikko gaidīju 1. novembri, lai saņemtu savu pēdējo „algu” un jau nedēļa pagājusi. Pusdienoju ar savu dzīvokļa biedreni / darba vadītāju. Man līdz vilcienam palikušas divas stundas, bet uz mājām nav vērts vairs iet. Viņa man piedāvā iet palīdzēt tīrīt veco ofisu. Jā, mums ir jauns un skaists ofiss, tik žēl, ka mēnesi pirms braukšanas prom. Pa ceļam uz ofisu atrodas kurpju veikali un kā gadījās, kā nē līdz ofisam netiku un uz vilcienu knapi paspēju. Bet tiku pie jaunām kurpēm un, jā, atkal jau zaļā krāsā. Bet ne par to es gribu stāstīt. Staigājot pa kurpju veikaliem saņēmu jautājumu no savas darba vadītājas:

„Vai tu esi iemācījusies ko noderīgu Bulgārijā un kas būs tas ko tu paņemsi līdzi uz Latviju?”

Es nezināju ko atbildēt, jo nebiju par to domājusi...bet beigās atradu atbildi...

Ja skatās no ieraksta CV, tad neko daudz neesmu ieguvusi, ne man nopietns darbs bija un izrādās bulgāru valoda ir ļoti atšķirīga no krievu valodas un beigās es ne bulgāru, ne krievu valodu iemācījos un paspēju bišk piemirst latviešu valodu. Bet ko labāku kā EVS pašizaugsmei, motivācijai un gribasspēkam neatrast. Es neatceros, kad es pēdējo reizi biju tik motivēta ko darīt. Nav svarīgi vai tā ir istabas iztīrīšana vai nopietni darba meklējumi. Es iemācījos, ka dzīve ir daudz skaistāka un vienkāršāka, ja uz visu skatās pozitīvi. Nu, ja Tev nepatīk tas ko dari, tad nedari to un dari to, kas Tev patīk. Es iemācījos, ka Pasta Carbonara Itālijā un Francijā tiek gatavota citādāka. Es iemācījos, ka ēdot arbūzu, sēkliņas visvieglāk izbakstīt ar zoba bakstāmiem. Es iemācījos, ka cilvēki ir tik ļoti dažādi un ka dažreiz nav vērts censties saprast kāpēc tā ir, bet vienkārši ar to sadzīvot. Es Eiropas kartē vairs nejaucu Balkānu valstu atrašanās vietas. Es iemācījos visnozīmīgākos vārdus itāļu valodā. (esmu gatava apmeklēt futbola spēli). Es iemācījos komunicēt ar cilvēkiem, pat tad ja neviens no mums nerunā kopīgā valodā. Es iemācījos būt laimīga.

Un tas ko es paņemšu sev līdzi uz Latviju, bez mājas vīna, rakijas un sirenes, ir cilvēki. Labi, es koferī viņus neielikšu, bet Facebook, Skype, Whatsapp, video, bildēs, atmiņās un sirdī viņi būs vienmēr. Katrs no viņiem man ir ko iemācījis. Ā, jā, un vēl es nezinu vai tas ir labi vai slikti, bet es esmu kļuvusi emocionālāka. Man jau tagad birst asaras skatoties uz bildēm no šī piedzīvojuma. 

My life in Bulgaria

Once upon a time I said I will write my blog in English for friends, who don’t speak Latvian. Today is a day.

So…I am in Sliven, Bulgaria since 1st of June. Almost 5 months. And after one month I will leave Bulgaria. I am European Volunteer Service (EVS) volunteer in organization with the strangest name ever - “Dream for romance, flowers and space”. My project is travelling cinema and some other stuff. Bulgaria wasn't my choice, I wanted to go to Germany to improve my German, Spain or Serbia. But everything happened so fast and in one week I was here. I didn't know anything about Bulgaria before coming. Only 2 things - the capital city is Sofia and there is Black sea coast. Bulgaria is more than that. Yes, the sea is amazing, but I don’t like Sofia. Bulgaria is beautiful. Mountains are something wow. I spend one week in the Rhodopi mountains climbing and being amazed how cool is that. Traveling by train is possible to see really nice sunsets and villages far away at night looks beautiful. Even if the train is not the cleanest, quietest or beautiful it’s nothing, because you can see beautiful landscape and the most important thing is that when you will arrive on your stop, you will meet amazing people.

People I have met in Bulgaria are something I will never forget. The first one was my supervisor and flat mate. She is great. Then I met my organization people. They are great. Then I met my 2 Italians. Franceska and Angelique they are more than great. Without these girls I wouldn't survive my EVS time in Bulgaria. In July came 15 short term volunteers. It was crazy time, beer in the park every day. End of July was turning point in my EVS life, On-arrival training in Albena. O mio Dio! I met lot of nice, smart, funny, crazy and great volunteers from all around world who are based in Bulgaria. I met Latvians. Six days partying, swimming in swimming pool at 6 in the morning after the long night in club with chalga and Spanish music. Bulgarians love Spanish. Yes, Spanish are great. Estonian, Polish, Hungarian, Italians, Greeks, Germans, Swedish, Ukrainians, Georgians, Turkish, Portuguese, Lithuanians, French, English, Scottish, Macedonians, Bulgarians and my Latvians are great. Then traveling and people, who I met on my way. I went to Sofia for two days and only thing I saw was cafes and the famous theater park, because to drink coffee and beer with my people is much better than see museums and churches. In September there was mid-term meeting in Plovdiv people the same, parties again and life goes on. In October here in Sliven is again 15 short term volunteers. It’s not the same how it was in July, but some of them are great. Shot’s on Wednesday night. Rakia on Sunday night. Other night only beer.

In my EVS I had the best birthday party in my life. We start to celebrate on 5.30 in the morning and finished after 3 days. I have met my husband and our son. I have my own bitch. I have a tradition to drink a beer with my two amazing Bulgarian friends. Izolator (bar in Sliven) is our second home. Bulgarian’s  favorite food is chicken and rice; tomatoes, cucumbers and sirene(their traditional salad – Shopska). They drink a lot, Zagorka and Kamenitza is famous beer. I speak more Italian than Bulgarian. We have our own EVS sponsor, who is known as Savoy. We have new game – Flying bracelets the best time to play is at 9.oo in the morning.

I have made a movie. The best movie ever. 

I am living with a dog and cat in one flat, people who knows me, know that is a big step in my life. First time I hitchhiked in abroad (Brussels doesn't count). Me and my best traveling mate Laura got lost in bus station. First time in my life I picked up grapes, I took a part in archaeological excavations, I slept on Sea coast, by that I mean 10 meters from water.

In other words, I am happy that my EVS road took me to Bulgaria. I met my EVS family. I never cry, but after 40 days it’s gonna be super hard to leave. Thank you EVS! 

I am happy and see you now!

p.s. sorry for my English. 

Par laimi.

Solīju ierakstu par Maķedonijas un Kosovas braucienu. Paspēju vēl arī līdz Turcijai aizskriet un vīnogas arī novāktas. Apsolu ieraksts būs. Bet šoreiz par to cik dzīve ir skaista.

Pagājušo gadu pabeidzu augstskolu. Gribēju savu dzīvokli un pastāvīgu darbu. Dabūju darbu. Pastrādāju 2 mēnešus un sapratu, ka tomēr vēl negribu pastāvīgu darbu, savu dzīvokli gribu vēl joprojām. Par brīvprātīgo darbu (EBD) biju domājusi, bet tā kā gribēju darbu, atmetu šo domu. Vairāki no maniem draugiem jau bija devušies EBD un tad nolēmu arī es. Janvārī mani apstiprināja projektam Rumānijā un maijā man bija jādodas prom. Aprīļa beigās atsūtīja man e-pastu, ka projekts atcelts. Pieteicos pēdējā brīža piedāvājumam un nedēļas laikā nonācu Bulgārijā.  

Manējie, kuri jau bija devušies EBD bija sajūsmā par to. Es arī. Bet tad Bulgārija, ko es tur darīšu, ne es kirilicu māku lasīt, ne mana sapņu valsts. Un tā, pat nav Serbija, kur es tik ļoti gribu aizbraukt. Bet stāsts nav par valsti. Un, lai arī es esmu Slivenā, kur ir viens bārs un klubs. Un pat nav lielveikals vai Wifi uz katra stūra. Nevar nopirkt majonēzi un uztaisīt kārtīgu rasolu. Neatceros pēdējo reizi, kad ēdu siermaizi ar kārtīgu sieru. Alus ir tikai gaišais un pat tas nav garšīgs. Dzīvoklī dzīvoju ar suni, kurš dažreiz mēdz piečurāt koridoru...un tas viss ir nieks.

Es sen neesmu bijusi tik laimīga. Man šeit ir 2 itālietes un es pat nespēju iedomāties, ka man pēc pusotra mēneša viņas būs jāatstāj šeit. Man ir iegūti draugi, ar kuriem es zinu, ka tādi arī paliksim. Tā vietā, lai ņemtu Taxi, mēs 1h ejam uz hoteli, lai vienkārši papļāpātu. Mēs ceļojam. Stopējam - 3 stundās 3 mašīnas un 65km. Es itāliski runāju vairāk kā bulgāriski. Es pirmo reizi vācu vīnogas, lai taisītu vīnu un rakiju. Es cenšos izdzīvot ar 1 levu nedēļā, jo aizbraukt uz Sofiju, pavadīt tur 2 dienas un redzēt tikai kafejnīcas un parku ir tā vērts. Jo tikai šeit es 5 no rīta braucu pakaļ puišiem uz vilciena staciju, jo viņiem lai no Sofijas tiktu līdz Slivenai ir vajadzīgas 10h. Es nekad nebiju domājusi, ka mans EBD būs tik fantastisks. Vakar ejot uz ik vakara aliņu ar itālietēm es nespēju beigt smaidīt. Un tas nozīmē tikai to, ka esmu izdarījusi pareizo izvēli. Ja Tev kaut kas nepatīk maini to. Ir tā vērts. Lai arī Tev laimīgi!