Rīts. 9.oo jāsākas Bulgāru valodas kursiem. Mūsu skolotāja
vēl nav atnākusi, tāpēc apsēžamies pie durvīm un gaidām. Pienāk Bulgārs.
Apmēram 50 – 60 gadus vecs. Sāk ar mums runāt bulgāriski. Neko nesaprotam. Pēc
kāda laika šis izspiež vārdu angliski – like? like? Un rāda ar pirkstu uz zemi.
Saprotam, ka viņš prasa vai mums patīk Bulgārija. Sakām, jā un šis bulgārs
saka, ka viņam nepatīk. Atnāk skolotāja un ejam iekšā mūsu „skolā”. Durvis
parasti tiek turētas vaļā, jo ir karsti. Kādas 10 minūtes mācāmies. Un bulgārs
apsēžas pie atvērtajām durvīm. Pēc 15 minūtēm šis ienāk iekšā un saka, ka grib
ar mums pasēdēt un paklausīties, ko mēs mācāmies. Saruna notiek bulgāriski ar
mūsu skolotāju. Skolotāja saka, ka nedrīkst. Tad šis prasa cik ilgi mēs šeit
vēl sēdēsim un mācīsimies, jo gribot sagaidīt mani, kad būšu brīva. Skolotāja
pateica, ka ilgi. Šis izgāja ārā pasēdējā vēl kādas 10 minūtes un aizgāja. Tikai
Bulgārijā....
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru