Tikai Bulgārijā...

Sākšu ar to, ka neatceros to dienu, kad temperatūra ir bijusi zem +30 grādiem...nākamnedēļ sola +37, bet vidēji ap +32/+35. Naktīs vēsāks ap +25. Vienu dienu, gan bija +25 un es domāju, ka nosalšu..savilku džinsus, kedas un jaku un viss bija labi. Dzīvoklis ideāls, dzīvokļa biedri vēl labāki par pašu dzīvokli. Mūsu kaķim ir pievienojies arī suns. Un tagad es kopā 5 iemītnieki... nu ja neskaita prusakus, bet kaķis ātri ar tiem tiek galā. Bulgārija ir skaista un pats galvenais lēta. Ieskatam, lai saprotat, ko nozīmē lēta. Cenas Slivenā.

Tomāti: Jūnijā 0,30Ls/kg, tagad 0,10Ls/kg

Arbūzi: pirms mēneša 0,28Ls/kg, tagad 0,07Ls/kg

Persiki: Pirms mēneša 0,50Ls/kg, tagad 0,25/0,30Ls/kg. Vai par brīvu no manas mentores dārza

Šots tekila, klubā: 0,35Ls/ piektdien bija akcija un tad šots tekila maksāja 0,23Ls.

Sabiedriskais transports: 0,28Ls

1litrs rums: 4,30 Ls

Paka makaroni: 0,30 Ls

Ūdens pudele 1,5L: 0,15Ls

Cilvēki ir super, super jauki. Pat nerunājot bulgāriski, es spēju ar viņiem sakomunicēt. Tirgū jau mani atpazīst un viņi ir iemācījušies dažas frāzes angliski. Vēl nav bijusi tāda reize, kad es tirgu būtu pametusi bez smaida. Vairāk neesmu vienīgā brīvprātīgā. Manā organizācijā ir polis, bet mums ir diezgan lielas problēmas ar komunikāciju..bet mani tas baigi nesatrauc. Tās jau ir viņa problēmas. Cilvēks, kuram nepatīk ballītes, izklaidēties un komunicēt ar cilvēkiem, bet tikai strādāt un strādāt. Bet kā izrādās Slivenā ir vēl divas itālietes, kuras šeit būs līdz nākamā gada jūnijam. Tā kā man nav par ko satraukties. Ņemot, vērā to, ka vienīgā vieta, kur izklaidēties Slivenā ir dzert alu parkā par kompāniju nesūdzos. Parkā var satikt ļoti daudz un dažādu cilvēku. Piemēram, Hosē – 45 gadīgs spānis, kurš katru vakaru dzer alu ar brīvprātīgajiem. Jā, jūlijā Slivenā dzīvojās vēl 35 brīvprātīgie. Tā kā dzīve nemaz nav šeit garlaicīga, rīt atvadu ballīte, bet oktobrī jau būs otrā tūre ar 35 brīvprātīgajiem.

Paspēju saslimt. Nedēļu nogulēju mājās ar angīnu. Kakls sāpēja tā, ka pat nevarēju ūdeni padzerties un temperatūra +39. Domāju, ka nomiršu..bet nē. Tad arī pienāca pirmā reize apmeklēt vietējo doktoru. Līdzi ņēmu savu dzīvokļa biedreni, jo angliski jau šeit neviens nerunā. Ārste super jauka. Izrakstīja antibiotikas, un vēl daudz zālēs. Apmeklējums man izmaksāja 10Ls. Zāles kopā 17Ls. Nav lēts prieks, bet tā kā man ir labākā apdrošināšana, drīz vajadzētu dabūt visu naudu atpakaļ. Daktere iedeva man savu privāto numuru un teica, lai zvanu jebkurā laikā, ja man kļūst sliktāk...bet viss beidzās labi. Paldies dakterei.

Un jūra....jūra...melnā jūra. Savu mūžu neesmu peldējusies tik siltā jūrā. Ūdens debešķīgs. Pirmo reizi Melno jūru apmeklēju Sozopol. Viena no skaistākajām vietām, ko esmu redzējusi...Kazbegi ir pirmajā vietā un Sozopol otrajā vietā. Vēl esmu paspējusi būt Burgas, Varnā un nedēļu nodzīvot Albenā. Albenā bija brīvprātīgo „salidojums”. Nedēļu ar fantastiskiem cilvēkiem no visas pasaules, lieliskā viesnīcā pie Melnās jūrās, ko vēl vairāk var vēlēties. Satiku arī latviešus. Mēs esam 5 brīvprātīgie šeit, nu vismaz tie, kas bija Albenā ieradušies. Beidzot satiku Emīlu, latviešu brīvprātīgo Sofijā, kurš jau man padomus sniedza pirms es sēdos lidmašīna un uzklausīja manas bēdas Facebook. Paldies, Tev, Emīl. Tu esi foršs!

No 3.-10. Augustam kāpšu Rodopi kalnos. Nebūšu sasniedzam nekur. Septembra beigās vīnogu ražas novākšana..un vēl pirms tam persiku talka. Apsolos rakstīt biežāk, lai nesanāk tik gari un garlaicīgi lasīt. Bildes pievienošu drīz..

p.s. Ja Tev kādi jautājumi, dod ziņu, atbildēšu.